Uzkrājumu plāns dažādiem ienākumu līmeņiem

Ja vēlaties saprast, kā sadalīt algu, lai katru mēnesi paliktu nauda uzkrājumam, sāciet ar aplēsēm par to, kādu summu jūs ik mēnesi šim mērķim vēlaties un varat atļauties novirzīt. Praktiski tie varētu būt 10 līdz 20% no algas pēc nodokļu nomaksas, kas saņemšanas dienā automātiski tiek pārskaitīti atsevišķā kontā. Tādējādi uzkrājums kļūs par regulāru budžeta pozīciju, nevis nejaušu rezultātu pēc principa kas paliks pāri.

Īsumā:

• Uzkrāšanas sistēmas mērķis ir nevis iztikt ar pēc iespējas mazāku naudu, bet skaidri sadalīt ienākumu daļu ikdienai, uzkrājumam un ilgāka termiņa mērķiem.

• Sākumpunkts varētu būt ikmēneša uzkrājums 10 līdz 20% apmērā no neto ienākumiem, pielāgojot summu saviem izdevumiem un saistībām.

• Izmantojiet automātisku pārskaitījumu algas saņemšanas dienā, lai uzkrājums neveidotos tikai no tā, kas palicis pāri.

• Vispirms izveidojiet drošības spilvenu, bet naudu, kas nav nepieciešama tuvākajā laikā, varat apsvērt novirzīt regulārai ieguldīšanai.

• Ja vēlaties, lai uzkrātā nauda nestu papildu ienesīgumu, ieguldījumu produkts TWINO FLEXI ar fiksētu gada atdevi un elastīgiem izņemšanas nosacījumiem varētu būt viena no iespējām.

Kāpēc pieeja atlikšu to, kas paliks pāri, parasti nestrādā?

Šī pieeja matemātiski nozīmē, ka uzkrājums ir atlikusī, nevis prioritārā budžeta pozīcija. Ja ienākumi ir 2000 eiro un līdz algas dienai iztērēti 1980 eiro, uzkrājumam paliek tikai 20 eiro. Ja nākamajā mēnesī izdevumi sasniedz 2000 eiro, uzkrājuma nav vispār.

Ne vienmēr problēma ir pārāk lielos tēriņos, bieži tā ir sistēmas trūkumā. Ja uzkrājums tiek veidots tikai no atlikuma, arī lielāki ienākumi ne vienmēr nozīmēs lielākus uzkrājumus.

Gudrāk un mērķtiecīgāk ir rīkoties pretēji. Jau algas saņemšanas dienā novirziet iepriekš noteiktu summu uzkrājumam, bet ikdienas tēriņiem izmantojiet atlikušo daļu.

Cik atlikt no algas, lai uzkrājums būtu reāls?

Reālajā dzīvē katra situācija ir atšķirīga, tāpēc universālas atbildes šeit nav, taču labs sākumpunkts orientējoši varētu būt 10 līdz 20% no algas pēc nodokļiem. Ja ir lieli mājokļa izdevumi, kredītsaistības vai apgādājamie, tie iesākumā varētu būt arī 5%. Savukārt, ja ienākumi ir augstāki vai izdevumi zemāki, uzkrājumiem iespējams novirzīt arī 20% vai vairāk.

Svarīgākais ir izvēlēties summu, kuru iespējams atkārtot katru mēnesi.

Svarīgākais šeit ir izveidot ilgākā termiņā darbotiesspējīgu uzkrājumu plānu, tādēļ prātīgāk ir noteikt zemāku, bet reālistisku mērķi, nekā pārāk ambiciozu un pēc dažiem mēnešiem sistēmu pārtraukt.

Bagāts ir tas, kuram pietiek

Dažkārt uzkrājumu veidošanas uzsākšanu psiholoģiski kavē arguments, ka ienākumi it kā ir pārāk zemi, lai no tiem vispār kaut ko uzkrātu, saglabājot kaut cik apmierinošu dzīves kvalitāti. Un daudzos gadījumos tas arī ir tuvu patiesībai, taču ne vienmēr. Spēja adekvāti un bez lieka stresa izvērtēt savas vēlmes attiecībā pret šodienas reālajām iespējām varētu būt viena no galvenajām panākumu atslēgām ceļā uz finansiāli stabilāku nākotni.

Kā sadalīt algu 1500 eiro ienākumiem?

Ja pēc nodokļiem saņemat 1500 eiro, reāli izpildāms mērķis būtu paredzēt uzkrājumiem 10% jeb 150 eiro mēnesī.

Aptuvenais budžeta sadalījums varētu būt šāds:

• 150 eiro uzkrājumam

• 500 eiro mājoklim un komunālajiem maksājumiem.

• 350 eiro pārtikai un ikdienas precēm.

• 120 eiro transportam.

• 80 eiro sakariem, abonementiem un apdrošināšanai.

• 150 eiro veselībai, personīgajiem tēriņiem un neparedzētiem pirkumiem.

• 150 eiro atpūtai, izklaidei un hobijiem.

Protams, šis nav universāls plāns, bet ilustrācija tam, kā uzkrājumu var iekļaut arī salīdzinoši ierobežotā ienākumu līmenī. Ja obligātie ikmēneša maksājumi ir lielāki, jācenšas pielāgot citas pozīcijas, nevis atteikties no uzkrājumu idejas īstenošanas vispār.

Kā sadalīt algu 2000 eiro ienākumiem?

Pie 2000 eiro neto algas uzkrājumam varētu novirzīt 300 eiro, kas veido 15% no ienākumiem. Atlikušie 1700 eiro tiek sadalīti ikdienas vajadzībām un dzīvesveidam.

Piemēram, aptuveni 700 eiro var atvēlēt mājoklim un komunālajiem maksājumiem, 350 eiro pārtikai, 150 eiro transportam, 100 eiro sakariem un citiem regulāriem maksājumiem, 200 eiro personīgajiem tēriņiem un veselībai, bet 200 eiro atpūtai un neplānotiem pirkumiem.

Ja kāda mēneša beigās paliek vairāk naudas, nekā budžetā ieplānots, arī to varat papildus pievienot uzkrājumam vai novirzīt lielākiem pirkumiem tuvākajos mēnešos.

Kā sadalīt algu 2500 eiro ienākumiem?

Pie 2500 eiro neto algas uzkrāt varētu jau 400 eiro jeb 16% no ienākumiem. Atlikušie 2100 eiro ļauj saglabāt pietiekamu elastību ikdienas tēriņiem.

Piemēram, aptuveni 900 eiro var paredzēt mājoklim un komunālajiem maksājumiem, 400 eiro pārtikai, 180 eiro transportam, 120 eiro sakariem un citiem regulāriem maksājumiem, 250 eiro veselībai un personīgajiem izdevumiem, 250 eiro atpūtai.

Pieaugot ienākumiem, ir svarīgi saprast atšķirību starp varu atļauties iztērēt un man jāiztērē. Jā, šādā situācijā jūs, piemēram, varētu sākt domāt par lielāku, labāku mājokli, ja ir šāda nepieciešamība. Taču, ja jūsu vajadzības labi apmierina esošais, tas nepavisam nav obligāti. Līdzīgi ir ar citām līdzšinējām materiālo lietu un dzīvesveida izvēlēm.

Šo parādību ekonomikā apzīmē ar terminu trading up. Tā nozīmē, ka, pieaugot ienākumiem, mājsaimniecības pakāpeniski pāriet uz dārgākām un augstākas kvalitātes precēm. Praksē tas nereti nozīmē, ka ienākumu pieaugums neatspoguļojas uzkrājumos, jo līdzi aug arī tēriņi.

Kā uzkrāt naudu, ja ienākumi katru mēnesi atšķiras?

Ja ienākumi katrā mēnesī ir atšķirīgi, ērtāk būs uzkrājumiem paredzēt noteiktu procentu, nevis fiksētu summu. Piemēram, 10% no katra mēneša ienākumiem neatkarīgi no tā, vai saņemat 500 eiro vai 5000 eiro.

Vēl viena iespēja ir noteikt minimālo summu, piemēram, 150 eiro, un labākos mēnešos pievienot daļu no papildu ienākumiem. Tas palīdz saglabāt uzkrāšanas disciplīnu arī tad, ja ienākumi ir svārstīgi.

Kurp novirzīt uzkrāto naudu?

Finanšu padomdevēji parasti iesaka sākt ar drošības spilvena izveidi neparedzētiem izdevumiem, orientējoši 3 līdz 6 mēnešu nepieciešamo izdevumu apmērā. Svarīgi ir arī nošķirt to no naudas, kas paredzēta ilgāka termiņa mērķiem. Ārkārtas rezervei svarīgāka ir pieejamība un stabilitāte, savukārt naudu, kas tuvākajā laikā nebūs nepieciešama, var apsvērt novirzīt ieguldījumiem.

Kad tas paveikts, bet kontā regulāri turpina veidoties brīvie līdzekļi, nākamais loģiskais jautājums ir, vai ļaut šai naudai ilgstoši palikt bez ienesīguma.

Viena no iespējām ir daļu brīvo līdzekļu novirzīt regulārai ieguldīšanai. TWINO FLEXI šim nolūkam piedāvā elastīgu ieguldījumu risinājumu ar 6% fiksētu gada atdevi.

Piemērs

Pieņemsim, ka katru mēnesi ieguldījumam novirzāt 200 eiro. Gada laikā būsiet iemaksājis 2400 eiro. Tā kā pirmā iemaksa strādā divpadsmit mēnešus, bet pēdējā tikai vienu, vienkāršotā aprēķinā pie 6% gada atdeves procenti gada laikā būtu aptuveni 78 eiro, tātad kopējais uzkrājums aptuveni 2478 eiro.

Pirms pieņemat lēmumu par ieguldījumiem, atgādinām, ka šis aprēķins ir ilustratīvs, uzrādīts kā bruto rezultāts un veikts pirms nodokļiem. Fiksētā gada atdeve negarantē konkrēto rezultātu, kas realitātē ir atkarīgs no daudziem faktoriem.

Tāpat jāņem vērā, ka TWINO FLEXI nav bankas noguldījums, tas nav segts ar valsts noguldījumu garantiju, un uz to attiecas ieguldījumu riski, tostarp risks zaudēt daļu vai visu ieguldīto kapitālu.

Vairāk par ieguldīšanas drošību TWINO platformā.

Noslēgumā

Lai saprastu, kā sadalīt algu, nav nepieciešama sarežģīta finanšu sistēma. Svarīgākais ir noteikt konkrētu ienākumu daļu uzkrājumam, pārskaitīt to automātiski un pārējo budžetu veidot atbilstoši reālajiem resursiem.

Ja vēlaties naudu, kas nav nepieciešama ikdienas tēriņiem, novirzīt ieguldījumam, TWINO FLEXI ir viena no iespējām. Pirms lēmuma pieņemšanas iepazīstieties ar produkta nosacījumiem un riskiem.

E-pasts: [email protected]

Adrese: Dzirnavu iela 42, Riga, LV-1010, Latvija, Latvija

Šis materiāls ir informatīvs un nav individuāls ieguldījumu ieteikums