Par investēšanu bieži domā kā par riskantu soli, taču praksē svarīgākais nav izvairīties no riska, bet gan to saprast un pārvaldīt. Ieguldot finanšu instrumentos, vienmēr pastāv iespēja gan nopelnīt, gan piedzīvot vērtības svārstības, un tieši šī nenoteiktība ir neatņemama investēšanas sastāvdaļa.

Daļai cilvēku investēšana šķiet pārāk sarežģīta vai pat biedējoša, jo pastāv bažas zaudēt iekrātos līdzekļus. Tomēr finanšu tirgi nav nejaušības spēle, tajos darbojas noteiktas likumsakarības, kuras izprotot iespējams pieņemt pārdomātākus un racionālākus lēmumus.

Šajā rakstā Kristiāns Purviņš, investīciju platformas departamenta vadītājs, skaidro, kas ir investīciju risks, kā tas veidojas un kā to iespējams mazināt praksē.

Kas patiesībā ir investīciju risks?

Finanšu pasaulē ar risku parasti nesaprot pilnīgu ieguldījuma zaudējumu. Vienkāršoti runājot, investīciju risks ir iespēja, ka tā rezultāts būs sliktāks, nekā gaidīts. Tas var izpausties vairākos veidos, piemēram:

• Var samazināties ieguldījuma vērtība;

• Ienesīgums var būt zemāks par plānoto;

• Nauda var tikt iesaldēta uz ilgu laiku, nekā bija plānots.

Tāpēc investēšanā svarīgs nav tikai ienesīgums, bet gan attiecība starp ienesīgumu un risku.

Ieguldījumu veidi un to riska pakāpe

Finanšu tirgos darbojas samērā vienkāršs princips: augstāks potenciālais ienesīgums gandrīz vienmēr nozīmē lielāku risku.

Dažādi ieguldījumu veidi atšķiras gan pēc riska līmeņa, gan iespējamās atdeves. Piemēram:

• Krājkonts parasti saistīts ar ļoti zemu risku un attiecīgi arī zemu ienesīgumu;

• Valsts obligācijām raksturīgs zems risks un zems līdz vidējs ienesīgums;

• Korporatīvajām obligācijām ir vidējs riska līmenis un vidēja atdeve;

• Akcijas parasti saistītas ar vidēju līdz augstu risku un potenciāli augstāku ienesīgumu;

• Jaunuzņēmumos ieguldījumi saistīti ar ļoti augstu risku, bet arī ar ļoti augstu potenciālo atdevi.

Šeit svarīgi saprast, ka riskantāks ieguldījums automātiski nenesīs lielāku peļņu. Tas nozīmē tikai to, ka iespējamā peļņa ir lielāka – bet lielāki būs arī iespējamie zaudējumi.

Kā papildus faktors jāņem vērā arī inflācija, kas ietekmē arī šķietami drošus ieguldījumus.  Piemēram, ja esat ieguldījuši naudu valsts obligācijās ar ienesīgumu 2%, bet inflācija tajā pašā laikā ir 5%, reālā pirktspēja šā vai tā ir samazinājusies.

Rezumējot – investora uzdevums nav pilnībā izvairīties no riska, kas arī nav iespējams, bet gan atrast sev piemērotu riska līmeni.

Diversifikācija – viens no svarīgākajiem riska mazināšanas principiem

Ja būtu jānosauc viena no svarīgākajām pieejām riska mazināšanai investējot, tā būtu diversifikācija jeb ieguldījumu sadalīšana. Tas var ietvert gan tradicionālos aktīvus, gan alternatīvus finanšu instrumentus, piemēram, aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus (ABS), kādus piedāvā arī TWINO platforma, kur investori iegulda vērtspapīros, kuru pamatā ir aizdevumu portfeļi.

Diversifikācijas stratēģiju var īstenot vairākos veidos, investējot:

• Dažādos aktīvos (akcijas, obligācijas un alternatīvie ieguldījumi, piemēram, aktīviem nodrošināti vērtspapīri);

• Dažādos reģionos;

• Dažādās nozarēs;

• Dažādos riska līmeņos.

Tirgus svārstības un ilgtermiņa tendences

Pasaules finanšu tirgus vēsturiskie dati (kas tiek apkopoti un analizēti jau gandrīz 100 gadus) uzrāda noteiktas tendences:

• Īstermiņā tirgus var būt ļoti svārstīgs — kritumi par 20–50 % vēsturē ir notikuši vairākkārt;

• Tomēr ilgtermiņā, neskatoties uz krīzēm, kariem, recesijām un citām nebūšanām, akciju tirgus ir piedzīvojis konsekventu pieaugumu.

Grafiks attēlo S&P 500 indeksa rādītājus no 20.gs. 20tajiem gadiem līdz šodienai.

S&P 500 ir viens no svarīgākajiem akciju tirgus indeksiem pasaulē. Tas apkopo 500 lielāko ASV biržā kotēto uzņēmumu akciju cenu dinamiku, sniedzot plašu priekšstatu par tirgus kopējo stāvokli, un kalpo kā viens no galvenajiem pasaules finanšu tirgus etaloniem. Indeksā ir pārstāvēti dažādu nozaru uzņēmumi — tehnoloģijas, veselības aprūpe, finanšu sektors, patēriņa preces, u.c. — tādēļ tas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem rādītājiem, kas atspoguļo lielo uzņēmumu ekonomisko veselību.

Akciju tirgi šajā laikā ir piedzīvojuši vairākas lielas krīzes, piemēram:

• Lielā depresija 1930. gados;

• Naftas krīzes 1970. gados;

• “Dot.com burbuļa” sabrukums 2000. gadā;

• Finanšu krīze 2008. gadā;

• COVID krīze 2020. gadā.

Tomēr, kā redzam grafikā, pēc katras krīzes tirgi laika gaitā ir atkopušies un sasnieguši jaunus rekordus.

Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc investēšanas panākumu pamatā ir ilgtermiņa pieeja. Ja ieguldījumi tiek veikti ar horizontu 10–20 gadi, īstermiņa svārstības kļūst mazāk nozīmīgas.

Kā investoriem rīkoties tirgus svārstību laikā?

Investoriem lielākais izaicinājums parasti nav informācijas trūkums, bet gan emocijas. Tirgum krītot, rodas vēlme pārdot un “glābt, kas glābjams”, savukārt straujas izaugsmes laikā – bailes palaist garām peļņu. Tomēr vēsturiskā pieredze rāda, ka visbiežāk labākā pieeja ir disciplinēta un konsekventa rīcība, nevis mēģinājumi uzminēt tirgus virsotnes vai zemākos punktus.

Kad tirgus krīt

Tirgus kritumi ir regulāra parādība. Investoriem šādos brīžos parasti ir trīs racionāli varianti:

• Saglabāt ieguldījumus un neko nedarīt. Ja portfelis ir diversificēts un investīciju horizonts ir ilgtermiņa, panikas iniciēta pārdošana bieži nozīmē realizēt zaudējumus tieši sliktākajā brīdī.

• Turpināt regulāri investēt. Ja investors iegulda periodiski (piemēram, katru mēnesi), tirgus kritums patiesībā nozīmē iespēju iegādāties akcijas lētāk.

• Pārskatīt portfeli, bet ne impulsīvi. Kritumi reizēm atklāj pārmērīgu risku vai nepietiekamu diversifikāciju, tādēļ var būt vērts pārdomāt portfeļa struktūru.

Svarīgākais princips šeit ir vienkāršs: tirgus kritumi ir nepatīkami, bet tie ir arī normāla investīciju cikla daļa.

Kad tirgus strauji aug

Straujas izaugsmes laikā investoriem bieži rodas pretējs investīciju risks — pārlieks optimisms. Kad cenas kāpj, rodas sajūta, ka tirgus turpinās augt bezgalīgi, un investori var sākt uzņemties arvien lielāku risku, nekā sākotnēji bija plānots.

Šādos brīžos racionāla pieeja var būt:

• Saglabāt sākotnējo investīciju stratēģiju. Ja mērķis ir ilgtermiņa uzkrājums, nav nepieciešams mainīt plānu tikai tāpēc, ka tirgus ir pieaudzis.

• Periodiski līdzsvarot portfeli. Ja akciju vērtība portfelī ir būtiski pieaugusi, var būt lietderīgi pārdot nelielu daļu un atjaunot sākotnējo sadalījumu starp aktīvu klasēm.

• Izvairīties no “FOMO” (fear of missing out). Vēsturē gandrīz katram straujam kāpumam kādā brīdī ir sekojusi korekcija.

Galvenais secinājums: gan tirgus kritumu, gan kāpumu laikā veiksmīgākie investori ir tie, kas ievēro skaidru ilgtermiņa stratēģiju. Tas parasti nozīmē diversificētu portfeli, regulāru investēšanu un emocionālu disciplīnu.

Kā mazināt risku investējot – 5 praktiski ieteikumi

Lai labāk saprastu, kā praksē notiek investīciju riska mazināšana un riska pārvaldība investējot, apskatīsim dažus pamatprincipus.

1. Investē tikai to naudu, kas nav nepieciešama tuvākajā laikā

Finanšu tirgus svārstības ir neizbēgamas un ne vienmēr prognozējamas, tādēļ nevajadzētu pārāk aizrauties un investēt naudu, kas būs vajadzīga:

• Tuvāko mēnešu izdevumiem;

• Neparedzētām situācijām;

• Kredītu maksājumiem.

Finanšu konsultanti iesaka vispirms izveidot “neaizskaramu” drošības spilvenu (parasti 3–6 mēnešu izdevumu apmērā).

2. Diversificē portfeli

Kā jau minēts iepriekš, viens no galvenajiem riska mazināšanas instrumentiem ir diversifikācija.

Praksē tas var nozīmēt:

• ieguldījumus vairākos vērtspapīros,

• dažādos finanšu instrumentos,

• Vairākos instrumentos, emitentos vai platformās.

Tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad viens neveiksmīgs ieguldījums sagrauj visu portfeli.

3. Domā ilgtermiņā

Īstermiņā tirgi var būt ļoti nepastāvīgi, taču ilgākā laika periodā svārstības parasti izlīdzinās. Stratēģija, kas atnesusi stabilitāti un ilgtermiņa panākumus tūkstošiem veiksmīgu investoru, ir:

• Regulāri ieguldīt, necenšoties “uzminēt” ideālo brīdi tirgū;

• Fokusēties uz ilgtermiņa rezultātu;

• Krīžu laikā saglabāt vēsu prātu un izvairīties no emocionāliem lēmumiem.

4. Izvērtē riskus pirms ieguldīšanas

Investoram, kurš ir gatavs spert pirmos soļus investīciju pasaulē, noteikti radīsies jautājums -  ko pārbaudīt pirms ieguldīšanas?

• Noskaidrot un izprast, kā tiek ģenerēts ienesīgums.

• Kāds ir ieguldījuma modelis un pie kādas riska kategorijas tas pieder.

• Cik ilgs ir ieguldījuma termiņš un vai/uz kādiem nosacījumiem pastāv iespēja nepieciešamības gadījumā izņemt naudu ātrāk.

• Kāds ir nodrošinājums vai citi aizsardzības mehānismi.

• Kādi ir galvenie riski saistībā ar izvēlēto nozari.

5. Izvairies no “pārāk labiem” piedāvājumiem

Tāpat kā daudzās citās dzīves jomās, arī finansēs der ieklausīties savā iekšējā saprāta balsī. Ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu ticami, ļoti iespējams, jums melo vai nestāsta visu.

Īpaši piesardzīgi ieteicams izturēties pret:

• Garantētu ļoti augstu ienesīgumu;

• Nepārskatāmiem ieguldījumu modeļiem;

• Projektiem bez skaidras informācijas.

Pirms ieguldīšanas vienmēr ir vērts uzdot vienkāršu jautājumu - no kurienes tieši rodas peļņa?

Investīciju risks

Investīciju risks ir neatņemama finanšu tirgu sastāvdaļa. Tomēr tas nav iemesls izvairīties no ieguldījumiem.

Tieši pretēji – izprotot riskus un izmantojot tādus principus kā diversifikācija, ilgtermiņa domāšana un konsekvence, investori var būtiski mazināt risku investējot.

Investēšana nav sprints, bet ilgtermiņa process. Investori, kuri saprot risku un ievēro pārdomātu pieeju, parasti spēj pieņemt konsekventākus lēmumus arī svārstīgos tirgus apstākļos.

E-pasts: [email protected]

Adrese: Dzirnavu iela 42, Riga, LV-1010, Latvija

Šis materiāls ir informatīvs un nav individuāls ieguldījumu ieteikums