Dzirdot vārdus "investīcijas" un "investori", daudziem joprojām rodas asociācijas ar ļoti turīgiem cilvēkiem, fondiem vai uzņēmumiem, kuru rīcībā ir lielas brīvās naudas summas. Mūsdienās investīciju iespējas ir daudz pieejamākas, tāpēc savu portfeli arvien biežāk sāk veidot arī privātpersonas ar salīdzinoši nelielām summām. Taču neatkarīgi no ieguldāmās summas viens panākumu faktors ir un paliek nemainīgs – tā ir investīciju portfeļa diversifikācija.

Šajā rakstā Kristiāns Purviņš, TWINO ieguldījumu platformas vadītājs, apskata, ko šī diversifikācija nozīmē praksē, kāpēc tā ir tik svarīga, kāds būtu sabalansēts ieguldījumu sadalījums dažādiem pieejamā budžeta scenārijiem, un kā nepieļaut kādu no biežākajām diversifikācijas kļūdām.

Kas ir portfeļa diversifikācija un kāpēc tā ir svarīga?

Vienkāršākais portfeļa diversifikācijas skaidrojums būtu jau paaudzēs zināmā tautas gudrība "nelikt visas olas vienā grozā".

Investīciju portfeļa diversifikācija nozīmē ieguldījumu sadalīšanu starp dažādiem aktīviem, termiņiem un riska līmeņiem. Šāda pieeja palīdz mazināt risku un svārstību ietekmi ilgtermiņā. Citiem vārdiem sakot, tā ir riska mazināšana, neveidojot portfeli, kas pilnībā atkarīgs no viena tirgus, viena sektora vai viena finanšu instrumenta.

Diversifikācija var notikt vairākos līmeņos:

• Starp dažādām aktīvu klasēm,

• Starp dažādiem reģioniem,

• Starp dažādiem ieguldījuma termiņiem,

• Starp dažādiem riska līmeņiem.

Jo sabalansētāks ir ieguldījumu sadalījums, jo noturīgāks parasti ir portfelis pret tirgus svārstībām.

Populārākie investīciju veidi un to risks

Lai veidotu sabalansētu portfeli, vispirms ir svarīgi saprast dažādu investīciju instrumentu riska līmeni.

Krājkonts un depozīts ir saistīts ar ļoti zemu risku un attiecīgi arī zemāku ienesīgumu, taču nodrošina stabilitāti.

Valsts obligācijas piedāvā zemu risku un kalpo kā salīdzinoši drošs ienākumu instruments.

Uzņēmumu obligācijām raksturīgs zems līdz vidējs riska līmenis, piedāvājot lielāku ienesīgumu apmaiņā pret nedaudz lielāku nenoteiktību.

ETF fondi atrodas vidējā riska kategorijā un nodrošina plašu diversifikāciju vienā instrumentā.

Akcijas parasti saistītas ar vidēju līdz augstu risku, taču piedāvā lielu izaugsmes potenciālu, rēķinoties ar tirgus svārstībām.

Nekustamais īpašums ir vidēja riska aktīvs, ko novērtē kā stabilu ilgtermiņa ieguldījumu. Aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS) arī pieder vidējā riska kategorijai un var nodrošināt regulārus ienākumus, kas nodrošināti ar pamatā esošiem aktīviem.

Svarīgi saprast, ka neviens instruments nav pilnīgi bez riska. Tāpēc investori parasti veido portfeli, kurā dažādi aktīvi papildina viens otru.

Ieguldījuma termiņš un riska tolerance

Divi galvenie faktori, kas nosaka portfeļa struktūru, ir ieguldījuma termiņš un investora riska tolerance.

Ieguldījuma termiņš nozīmē laika periodu, cik ilgi investors plāno turēt savus ieguldījumus.

• Īss termiņš – līdz 3 gadiem,

• Vidējs termiņš – 3 līdz 7 gadi,

• Ilgs termiņš – 10+ gadi.

Jo ilgāks ir ieguldījuma termiņš, jo lielāku svārstīgumu investors parasti var atļauties. Tas nozīmē, ka portfelī var būt lielāks akciju īpatsvars.

Savukārt īsākam termiņam piemērotāki būs stabilāki instrumenti.

Otrs faktors ir riska tolerance – tas ir, cik lielas portfeļa vērtības svārstības investors ir gatavs pieņemt.

Dažiem investoriem 10% vērtības kritums portfelī ir pieņemams, bet citiem tas rada lielu stresu. Tieši tāpēc portfeļa diversifikācijas piemēri dažādiem investoriem var būt ļoti atšķirīgi.

Kad ir saprātīgi sākt investēt?

Vai vispār ir prātīgi sākt investēt, ja jūsu budžets ir ierobežots, un pēc ikdienas vajadzību segšanas paliek pāri pavisam neliela summa?

Atbilde lielākoties ir – jā. Jo agrāk cilvēks sāk investēt, jo lielāks ir laika faktora ieguvums. Pat 50 vai 100 eiro mēnesī ilgtermiņā var pārvērsties ievērojamā kapitālā, īpaši pateicoties salikto procentu efektam.

Svarīgākais priekšnosacījums pirms sākt investēt, ir izveidot finanšu drošības spilvenu. Parasti tas nozīmē uzkrājumus vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā.

Portfeļa diversifikācijas piemēri

Apskatīsim, kā varētu izskatīties portfeļa sadalījuma piemēri dažādos investora budžeta scenārijos.

Ja iespējams investēt līdz 100 € mēnesī

Sākot ar nelielām summām, svarīgākais ir vienkāršība un zemas izmaksas.

Sadalījums varētu būt:

• 70% globāls akciju ETF,

• 20% obligāciju ETF,

• 10% alternatīvie ieguldījumi (piemēram, ABS vai citi strukturēti instrumenti).

Šāda pieeja ļauj investoriem jau ar nelielu kapitālu pakāpeniski veidot diversificētu portfeli.

Papildus tradicionālajiem ieguldījumiem portfelī arvien biežāk tiek iekļauti arī alternatīvie finanšu instrumenti, piemēram, aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS). Tie ir pieejami arī digitālajās investīciju platformās, piemēram, TWINO, kur investors iegulda vērtspapīrā, kura pamatā ir aizdevumu portfelis, nevis vienā individuālā aizdevumā.

Ja iespējams investēt 300–500 € mēnesī

Pie lielākas ieguldījumu summas investors var atļauties plašāku portfeļa struktūru.

Piemēram:

• 50% akciju ETF,

• 20% obligācijas,

• 15% nekustamā īpašuma fondi,

• 15% alternatīvie ieguldījumi.

Šajā gadījumā portfeļa diversifikācija notiek jau starp vairākām aktīvu klasēm, kas palīdz vēl efektīvāk sadalīt risku.

Ja iespējams investēt vairāk nekā 500 € mēnesī

Pie lielākām summām portfeli var veidot vēl stratēģiskāk.

Piemēram:

• 40% globālās akcijas,

• 15% attīstības tirgu akcijas,

• 20% obligācijas,

• 10% nekustamā īpašuma fondi,

• 15% alternatīvie ieguldījumi.

Šādā portfelī ieguldījumu sadalījums jau kļūst par ilgtermiņa kapitāla veidošanas stratēģiju.

Biežākās portfeļa diversifikācijas kļūdas

Lai gan investīciju portfeļa diversifikācija būtībā nav sarežģīta, praksē investori bieži pieļauj vairākas tipiskas kļūdas.

Pārāk liela koncentrācija vienā aktīvā

Viena no biežākajām kļūdām ir pārlieku liela pārliecība par vienu konkrētu investīciju. Tas var būt populārs tehnoloģiju uzņēmums, vienas valsts akciju tirgus vai pat viens nekustamā īpašuma projekts.

Pat ja konkrētais aktīvs šķiet ļoti perspektīvs, pārmērīga koncentrācija būtiski palielina risku. Diversifikācijas galvenais mērķis ir tieši pretējais – sadalīt kapitālu tā, lai viena neveiksmīga investīcija būtiski neietekmētu visu portfeli.

"Viltus" diversifikācija

Dažkārt investori uzskata, ka portfelis ir diversificēts, jo tajā ir daudz dažādu instrumentu. Taču patiesībā tie var būt ļoti līdzīgi.

Piemēram, ja investors iegādājas vairākus dažādus tehnoloģiju uzņēmumu akciju fondus, portfelis joprojām ir ļoti atkarīgs no viena sektora.

Efektīva portfeļa diversifikācija nozīmē ieguldījumus dažādās aktīvu klasēs – piemēram, akcijās, obligācijās, nekustamajā īpašumā vai alternatīvajos instrumentos.

Pārāk sarežģīts portfelis

Vēl viena bieži sastopama kļūda ir pārāk sarežģīta portfeļa veidošana, īpaši investoriem ar nelielām ieguldījumu summām.

Ja investīcijām tiek atvēlēti, piemēram, 100 eiro mēnesī, portfelis ar desmit dažādiem instrumentiem var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu – komisijas maksas, pārvaldīšanas izmaksas u.tml. var pat pārsniegt potenciālo ieguvumu.

Daudzos gadījumos vienkāršāka pieeja – piemēram, kombinējot plašu akciju ETF ar dažiem citiem instrumentiem – var būt daudz efektīvāka.

Regulāra portfeļa nepārskatīšana

Diversifikācija nav vienreizējs process. Laika gaitā dažādu aktīvu vērtība mainās, un portfeļa sākotnējais sadalījums var būtiski izmainīties.

Tāpēc investoriem ieteicams periodiski pārskatīt portfeli un, ja nepieciešams, veikt portfeļa līdzsvara atjaunošanu (rebalansēšanu) – atjaunot sākotnējo ieguldījumu sadalījumu.

Kādu atdevi varētu sagaidīt investors?

Investīciju ienesīgums nekad nav garantēts, taču vēsturiskie finanšu tirgu dati ļauj veidot aptuvenu priekšstatu. Akcijas vēsturiski nodrošinājušas aptuveni 7–10% vidējo gada ienesīgumu, obligācijas parasti sniedz 3–6%, bet nekustamais īpašums – aptuveni 4–7% gadā. Labi diversificēts portfelis, kas apvieno šīs aktīvu klases, vēsturiski sasniedzis aptuveni 5–8% gadā.

Kā redzams salīdzinājumā, tieši diversificēts portfelis tiek pamatoti uzskatīts par sabalansētu pieeju – tas apvieno izaugsmes potenciālu ar relatīvu stabilitāti.

Investīciju ienesīgumā ilgtermiņā nozīmīga loma ir arī salikto procentu efektam.

Piemēram, ja investors iegulda 300 € mēnesī un portfeļa vidējais ienesīgums ir 6% gadā, tad teorētiski šāds portfelis varētu sasniegt:

• ~49 000 € pēc 10 gadiem,

• ~139 000 € pēc 20 gadiem,

• ~301 000 € pēc 30 gadiem.

Nobeigumā

Portfeļa diversifikācija ir viens no svarīgākajiem principiem investēšanā. Tā palīdz sadalīt risku, stabilizēt portfeļa svārstības un veidot ilgtspējīgu ieguldījumu stratēģiju.

Neatkarīgi no tā, vai investors iegulda 100 vai 500 eiro mēnesī, pārdomāts ieguldījumu sadalījums starp dažādām aktīvu klasēm var būtiski uzlabot portfeļa noturību.

Ilgtermiņā disciplinēta investēšana, regulāri ieguldījumi un pārdomāta portfeļa diversifikācija palīdz veidot sabalansētāku portfeli, mazināt koncentrācijas risku un veidot noturīgāku portfeļa struktūru.

E-pasts: [email protected]

Adrese: Dzirnavu iela 42, Riga, LV-1010, Latvija

Šis materiāls ir informatīvs un nav individuāls ieguldījumu ieteikums