Inflācija ir mūsdienu ekonomikas realitāte, kuras ietekmi uz savas ādas izjūt ikviens, taču investoru vidū tā rada arī bažas par to, kā pasargāt naudu no inflācijas un nepieļaut, ka uzkrājumi zaudē vērtību. Šajā rakstā aplūkosim, ko inflācija nozīmē investoram, kā inflācija ietekmē atdevi, kā rēķināt reālo atdevi un kādi ir biežākie inflation investing misconceptions jeb ar investēšanu saistītie inflācijas mīti.

Inflācija un investīcijas: kāpēc tas ir svarīgi?

Inflācija ir vispārējs cenu kāpums, kas mazina naudas pirktspēju un tieši ietekmē ikvienu no mums. Statistikas dati rāda, ka Latvijā inflācija 2022. gadā sasniedza 17,3%, 2023. gadā – 8,9%, bet 2024. gadā jau tikai 1,3%. Eirozonā 2026. gada janvārī kopējā inflācija bija 1,7%.

Ko tas nozīmē reālajā dzīvē? Piemēram, ja gada inflācija ir konstanti 2,5%, tad par preču grozu, kura cena šodien ir 100 eiro, pēc gada maksāsim 102,50 eiro, bet pēc 10 gadiem – aptuveni 128 eiro. Ja nauda šos 10 gadus vienkārši stāv kontā, tās pirktspēja samazinās – šādi izpaužas inflācijas ietekme uz uzkrājumiem.

Tieši tāpēc investēšana inflācijas laikā nav tikai iespēja nopelnīt – tā daudziem kļūst par veidu, kā mazināt pirktspējas kritumu ilgtermiņā. Taču, ja inflācija attīstās ļoti strauji, un cenu kāpums pārsniedz prognozēto, iespējams arī, ka investīciju reālā atdeve nespēs kompensēt pirktspējas kritumu.

Reālā atdeve vs nominālā atdeve

Runājot par inflācijas ietekmi uz uzkrājumiem, svarīgi saprast atšķirību starp nominālo atdevi un reālo atdevi (real return vs nominal return).

• Nominālā atdeve – procentuālais pieaugums, ko redzat "uz papīra";

• Reālā atdeve – peļņa pēc inflācijas, kas parāda, vai patiesībā pieaug jūsu pirktspēja.

Kā rēķināt reālo atdevi? 

Biežāk izmantotā formula ir: (1 + nominālā atdeve) / (1 + inflācija) – 1

Vienkāršoti – no nominālās atdeves atņemiet inflāciju. Ja ieguldījums dod 10% un inflācija ir 3%, reālā atdeve ir aptuveni 7%.

Tieši reālā atdeve nosaka, vai jūsu investīcijas patiešām strādā jūsu labā.

Inflācijas risks - ko tas nozīmē investoriem?

Inflācijas risks rodas, ja faktiskā inflācija pārsniedz inflācijas gaidas. Šādā gadījumā investīciju reālā atdeve var būt zemāka, nekā plānots.

Arī inflācija un procentu likmes ir cieši saistītas. Kad inflācijas rādītāji aug, centrālās bankas parasti ceļ procentu likmes, kas savukārt ietekmē kredītus, nekustamo īpašumu un obligāciju cenas. Tāpēc cenu kāpums un investīcijas vienmēr būtu jāvērtē kopsakarībā. 

Inflācijas ietekme uz dažādiem aktīviem

1. Inflācija un uzkrājumi naudā

Skaidras naudas glabāšana vai zemu procentu likmju depozīti inflācijas laikā parasti ir viens no mazāk efektīvajiem veidiem, kā saglabāt naudas pirktspēju. Pat neliela inflācija pakāpeniski “noēdīs” jūsu naudas vērtību. Piemēram, ja inflācija 3% un bankā depozīts 0–1%, reālā atdeve būs negatīva. 

"Nauda zeķē (vai kontā) ir drošībā" ir viens no izplatītākajiem mītiem. Tā varbūt ir droša nomināli, bet ne raugoties no reālās pirktspējas viedokļa. 

Taču tas nenozīmē, ka naudu nevajadzētu turēt kontā. Likvīdi uzkrājumi ir būtiski drošības spilvena veidošanai un neparedzētu izdevumu segšanai. Jautājums nav par to, vai turēt naudu, bet gan par to, cik lielu daļu no kopējiem aktīviem tajā uzglabāt.

2. Inflācija un obligācijas

Arī obligācijas ne vienmēr ir automātiska aizsardzība pret inflāciju. Visievainojamākās inflācijas apstākļos ir fiksētu procentu likmju obligācijas – valsts vai korporatīvās. Inflācija   bieži vien ved uz augstākām tirgus procentu likmēm, kas nostāda jau izdotās obligācijas ar zemākiem procentiem nelabvēlīgā situācijā: to cenas krītas, lai ienesīgums pielāgotos jaunajiem apstākļiem.

Lai mazinātu inflācijas risku, pastāv īpaši instrumenti (inflācijai piesaistīti ieguldījumi). Piemēram, ASV TIPS vai Eiropas indeksētās parādzīmes sasaista pamatsummu un procentu maksājumus ar patēriņa cenu indeksu, tādējādi palīdzot saglabāt pirktspēju, jo pamatsumma un/vai maksājumi tiek indeksēti. 

3. Inflācija un akcijas

Akcijas tradicionāli tiek uzskatītas par drošāku aktīvu ilgtermiņa vērtības pieauguma līdzekli, jo uzņēmumi labāk spēj pielāgoties cenu izmaiņām. Tomēr ļoti augsta inflācija akciju reālo ienesīgumu spēcīgi samazina. Pētījumi liecina: akcijas pārspēj inflāciju tikai pie zemiem (līdz 3%) inflācijas rādītājiem – tad akciju atdeve pārsniedza patēriņa cenu pieaugumu aptuveni 90 % gadījumu. Taču pie pieaugošas inflācijas (virs 3%) šis rādītājs bija vien nepilni 50%. Ļoti augstas inflācijas periodos akciju reālā atdeve bieži pasliktinās un var būt negatīva, īpaši īstermiņā.

Tomēr, vēsturiski reālā atdeve no akcijām ilgtermiņā ir bijusi pozitīva. Šeit būtu noderīgi atcerēties, ka dažādi tautsaimniecības sektori inflācijas laikā reaģē atšķirīgi. Enerģētikas un izejvielu sektori inflācijas periodos parasti ir ieguvēji, jo to produkti ir grūti aizvietojami, un palielinoties cenām, pieaug arī ieņēmumi. Savukārt, piemēram, patēriņa preces, autoindustrija un mazumtirdzniecība bieži ir cietušas, jo viņu gadījumā pārnest izmaksu pieaugumu uz gala patērētāju ekonomiski saspringtā situācijās izrādījās krietni sarežģītāk.  

4. Inflācija un nekustamais īpašums

Būvniecības izmaksas, īpašuma vērtība un īres cenas samērā ātri pielāgojas reālajai tirgus situācijai, tāpēc nekustamais īpašums bieži tiek uzlūkots kā inflācijas “hedžs” jeb drošs instruments, kas ilgtermiņā pasargās no aktīvu reālās vērtības zuduma. 

Tomēr, ja apsverat īpašuma iegādi kredītā, jāņem vērā inflācija un procentu likmes Kredītā pirktam īpašumam galvenais risks inflācijas epizodēs ir procentu likmju kāpums, kas īpaši ietekmē mainīgās likmes vai brīdi, kad beidzas fiksētās likmes periods

Iznomātājiem īres cenas mēdz augt līdz ar inflāciju, taču tās ir ļoti atkarīgas no reģiona. 

Apkopojot – nekustamais īpašums var palīdzēt saglabāt naudas vērtību inflācijas laikā, taču jāņem vērā augstākas aizdevuma izmaksas un cenu svārstības tirgū.

5. Vai zelts pasargā no inflācijas?

Arī šis ir viens no plaši izplatītiem inflācijas uzskatiem. Paraugoties objektīvi, vēsturiskā perspektīvā zelts tomēr nav attaisnojis uz sevi liktās cerības. Jā, finanšu konsultantu vidū tas bieži tiek popularizēts kā drošs un pārbaudīts inflācijas “hedžs”, tomēr dati to īsti neapstiprina. Ja zelta cenas pieaugumu koriģē atbilstoši inflācijai, redzams, ka pēc 1980. gada cenu pīķa zelta cena reālajā izteiksmē vairāk nekā 20 gadus samazinājās, līdz atkal sāka pieaugt 2000. gados. Tas liek kritiski izvērtēt priekšstatu par zeltu kā vienmēr efektīvu aizsardzību pret inflāciju. Zelts mēdz uzrādīt labus rezultātus periodos ar augstu nenoteiktību vai negatīvām reālajām procentu likmēm, taču tas nav konsekvents un prognozējams inflācijas aizsardzības instruments īstermiņā.

Kā pasargāt naudu no inflācijas?

Ja jautājat, ko pirkt inflācijas laikā, universālas atbildes nav. Taču ir vairāki principi, pie kuriem pieturēties, lai jūsu investēšana inflācijas laikā būtu labāk strukturēta un efektīvāka.

1. Diversifikācija

Portfelī iekļaujiet dažādas aktīvu klases – akcijas, obligācijas, nekustamo īpašumu vai preču fondus. Daudzveidība palīdz mazināt inflācijas risku. Pievērsiet uzmanību sektoriem, kas vēsturiskā griezumā izrādījušies izturīgāki pret inflāciju, piemēram, enerģētika, izejvielu ieguve, lauksaimniecība, nekustamais īpašums.  

2. Ilgtermiņa skatījums

Īstermiņa svārstības ir neizbēgamas, īpaši investējot inflācijas apstākļos. Tie investori, kuri ir izstrādājuši ilgtermiņa stratēģiju un spējuši pie tās pieturēties arī ekonomisko krīžu laikā, nezaudējot disciplīnu un rīkojoties pārdomāti, vēsturiski ilgtermiņā bieži ir sasnieguši pozitīvus rezultātus.

3. Inflācijas indeksētie instrumenti

Laba aizsardzība pret inflāciju var izrādīties tās rādītājiem piesaistītas obligācijas vai fondi, kuru ienesīgums tieši korelē ar cenu kāpumu, piemēram, ieguldot Eiropas indeksētajos obligāciju fondos (inflation-linked bonds) vai ASV–TIPS.

4. Personīgo finanšu revīzija

Kad sabiedrību pārņēmušas inflācijas gaidas vai arī tā jau plosās ar pilnu jaudu, ir īstais laiks rūpīgāk paraudzīties arī uz savu personīgo budžetu. Sakārtot sadzīves izdevumus, atlikt mazāk svarīgus pirkumus, dodot priekšroku vajadzīgām lietām, kuru cena varētu tuvākajā laikā pieaugt.

5. Finanšu pratība 

Viens no spēcīgākajiem instrumentiem aizsardzībai pret inflāciju ir zināšanas. Izpratne par ekonomikas procesiem, inflāciju un personīgajām finansēm nav tikai teorija – tā ir praktiska aizsardzība pret kļūdainiem lēmumiem. Jo labāk saprotam, kā darbojas inflācija un investīcijas, jo vieglāk izvērtēt riskus, atšķirt faktus no mītiem un nepieņemt emocionālus lēmumus tirgus svārstību laikā. Finanšu pratība palīdz saprast, ko inflācija nozīmē investoram ikdienā, kā plānot budžetu, kā izvērtēt ieguldījumu piedāvājumus un kā pasargāt naudu no inflācijas ilgtermiņā. 

Secinājumi

Investēšana inflācijas laikā nozīmē koncentrēties uz reālo pirktspēju, nevis tikai procentiem. Jautājums nav tikai par to, cik jūs nopelnīsiet, bet gan – vai jūsu nauda augs ātrāk nekā cenas.

Inflācija un investīcijas ir cieši saistītas. Uzlabojot savu finanšu pratību, iedziļinoties un izprotot, kā inflācija ietekmē atdevi un kā pasargāt naudu no inflācijas, jums izdosies pieņemt arvien pārdomātākus finanšu lēmumus un soli pa solim izveidot stabilu ieguldījumu stratēģiju.

E-pasts: [email protected]

Adrese: Dzirnavu iela 42, Riga, LV-1010, Latvija

Šis materiāls ir informatīvs un nav individuāls ieguldījumu ieteikums.